Jēdziens paragrovoltaicsietver saules paneļu izmantošanu, lai ražotu elektroenerģiju, kamēr zem tiem audzē labību. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zeme var maksimāli palielināt savu efektivitāti, vienlaikus audzējot kultūraugus pārtikai un ražojot enerģiju. Tomēr, neskatoties uz potenciālajiem ieguvumiem, agrovoltaics joprojām saskaras ar noteiktiem izaicinājumiem, kas ir jārisina.
Viena no galvenajām problēmām ir skaidras definīcijas un īpašu standartu trūkums. Agrivoltaics joprojām ir salīdzinoši jauna tehnoloģija, un nav saskaņota vadlīniju kopuma, kā tā būtu jāievieš. Tas var apgrūtināt lauksaimnieku un izstrādātāju zināšanas, kā izveidot efektīvas un efektīvas sistēmas.
Cits jautājums ir agrovoltaikas ieviešanas izmaksas. Lai gan tehnoloģija parāda lielu potenciālu, var būt dārgi izveidot nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu. Tas nozīmē, ka visiem lauksaimniekiem var nebūt iespējams savā zemē iekļaut agrovoltaikas.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, interese par agrovoltaiku pieaug visā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tā kā tehnoloģija kļūst arvien plašāk izmantota, visticamāk, tiks izstrādāti standarti un vadlīnijas, lai atbalstītu tās ieviešanu. Ar atbilstošu atbalstu agrovoltaikai varētu būt nozīmīga loma mūsu centienos risināt klimata pārmaiņas un veidot ilgtspējīgāku nākotni.
Agrivoltaics potenciāls varētu tikt izmantots, ja politikas veidotāji veiktu izmaiņas saskaņā ar ziņojuma 17 ieteikumiem. Tas ietver arī to, ka sertificētas lauksaimniecības PV sistēmas netiek izslēgtas no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) subsīdijām; turpmāka izpēte un izstrāde, kā arī izmēģinājuma shēmas, lai pārvarētu tehniskās problēmas; tika sniegts finansiāls atbalsts ar dalībvalstu nacionālo politiku starpniecību; un vēl.
Agrovoltaic sistēmaizvēršanu varētu arī paātrināt, izmantojot telpisko plānošanu un vienkāršojot atļauju izsniegšanas un tīkla pieslēgšanas procedūras, valdību uzmanību pievēršot lauksaimnieku ekonomiskajiem ieguvumiem un īpašuma drošībai.
